/ru/
втискиваться; впихиваться
/en/
1. squeeze oneself in(to); 2. (pvz., sau į kišenę) shove in(to) (for oneself) ; push in(to) (for oneself)
склонение/спряжение слова
глагол| indicative. | ||||
|---|---|---|---|---|
| present | past | past frequentative | future | |
| 1p.sg. | įsibruku | įsibrukau | įsibrukdavau | įsibruksiu |
| 2p.sg. | įsibruki | įsibrukai | įsibrukdavai | įsibruksi |
| 3p.sg. | įsibruka | įsibruko | įsibrukdavo | įsibruks |
| 1p.pl. | įsibrukam, įsibrukame | įsibrukome, įsibrukom | įsibrukdavome | įsibruksime |
| 2p.pl. | įsibrukate | įsibrukote, įsibrukot | įsibrukdavote | įsibruksite |
| 3p.pl. | įsibruka | įsibruko | įsibrukdavo | įsibruks |
| subjunctive. | ||
|---|---|---|
| sg. | pl. | |
| 1p. | įsibrukčiau | įsibruktume, įsibruktumėme |
| 2p. | įsibruktum, įsibruktumei | įsibruktumėte |
| 3p. | įsibruktų | įsibruktų |
| imperative. | ||
|---|---|---|
| sg. | pl. | |
| 1p. | įsibrukime, įsibrukim | |
| 2p. | įsibruki, įsibruk | įsibrukite, įsibrukit |
| 3p. | teįsibruka, teįsibrukie | teįsibruka, teįsibrukie |