|
|
|
|
литовский словарь / sukalkėti | | sukalkė́ti (sukalkė́ja, sukalkė́jo) — обызвествиться/обызвествляться
/en/ calcify
склонение/спряжение словаглагол
indicative. |
---|
| present | past | past frequentative | future |
---|
1p.sg. | sukalkėju | sukalkėjau | sukalkėdavau | sukalkėsiu |
---|
2p.sg. | sukalkėji | sukalkėjai | sukalkėdavai | sukalkėsi |
---|
3p.sg. | sukalkėja | sukalkėjo | sukalkėdavo | sukalkės |
---|
1p.pl. | sukalkėjam, sukalkėjame | sukalkėjom, sukalkėjome | sukalkėdavome, sukalkėdavom | sukalkėsime, sukalkėsim |
---|
2p.pl. | sukalkėjate, sukalkėjat | sukalkėjote, sukalkėjot | sukalkėdavot, sukalkėdavote | sukalkėsit, sukalkėsite |
---|
3p.pl. | sukalkėja | sukalkėjo | sukalkėdavo | sukalkės |
---|
subjunctive. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | sukalkėčiau | sukalkėtume, sukalkėtumėm, sukalkėtumėme |
---|
2p. | sukalkėtumei, sukalkėtum | sukalkėtumėte, sukalkėtumėt |
---|
3p. | sukalkėtų | sukalkėtų |
---|
imperative. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | | sukalkėkim, sukalkėkime |
---|
2p. | sukalkėki, sukalkėk | sukalkėkite, sukalkėkit |
---|
3p. | tesukalkėja, tesukalkėjie | tesukalkėjie, tesukalkėja |
---|
|