|
|
|
|
литовский словарь / sulietuvėti | | sulietuvė́ti (sulietuvė́ja, sulietuvė́jo) — литуанизироваться; олитовиться šnek.
склонение/спряжение словаглагол
indicative. |
---|
| present | past | past frequentative | future |
---|
1p.sg. | sulietuvėju | sulietuvėjau | sulietuvėdavau | sulietuvėsiu |
---|
2p.sg. | sulietuvėji | sulietuvėjai | sulietuvėdavai | sulietuvėsi |
---|
3p.sg. | sulietuvėja | sulietuvėjo | sulietuvėdavo | sulietuvės |
---|
1p.pl. | sulietuvėjame, sulietuvėjam | sulietuvėjom, sulietuvėjome | sulietuvėdavome, sulietuvėdavom | sulietuvėsim, sulietuvėsime |
---|
2p.pl. | sulietuvėjate, sulietuvėjat | sulietuvėjote, sulietuvėjot | sulietuvėdavote, sulietuvėdavot | sulietuvėsit, sulietuvėsite |
---|
3p.pl. | sulietuvėja | sulietuvėjo | sulietuvėdavo | sulietuvės |
---|
subjunctive. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | sulietuvėčiau | sulietuvėtumėme, sulietuvėtumėm, sulietuvėtume |
---|
2p. | sulietuvėtumei, sulietuvėtum | sulietuvėtumėte, sulietuvėtumėt |
---|
3p. | sulietuvėtų | sulietuvėtų |
---|
imperative. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | | sulietuvėkime, sulietuvėkim |
---|
2p. | sulietuvėki, sulietuvėk | sulietuvėkite, sulietuvėkit |
---|
3p. | tesulietuvėja, tesulietuvėjie | tesulietuvėja, tesulietuvėjie |
---|
|