|
|
|
|
литовский словарь / sukompromituoti | | sukompromitúoti (sukompromitúoja, sukompromitãvo) скомпрометировать/компрометировать
склонение/спряжение словаглагол
indicative. |
---|
| present | past | past frequentative | future |
---|
1p.sg. | sukompromituoju | sukompromitavau | sukompromituodavau | sukompromituosiu |
---|
2p.sg. | sukompromituoji | sukompromitavai | sukompromituodavai | sukompromituosi |
---|
3p.sg. | sukompromituoja | sukompromitavo | sukompromituodavo | sukompromituos |
---|
1p.pl. | sukompromituojame, sukompromituojam | sukompromitavom, sukompromitavome | sukompromituodavome, sukompromituodavom | sukompromituosim, sukompromituosime |
---|
2p.pl. | sukompromituojate, sukompromituojat | sukompromitavote, sukompromitavot | sukompromituodavot, sukompromituodavote | sukompromituosit, sukompromituosite |
---|
3p.pl. | sukompromituoja | sukompromitavo | sukompromituodavo | sukompromituos |
---|
subjunctive. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | sukompromituočiau | sukompromituotume, sukompromituotumėm, sukompromituotumėme |
---|
2p. | sukompromituotum, sukompromituotumei | sukompromituotumėte, sukompromituotumėt |
---|
3p. | sukompromituotų | sukompromituotų |
---|
imperative. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | | sukompromituokime, sukompromituokim |
---|
2p. | sukompromituoki, sukompromituok | sukompromituokit, sukompromituokite |
---|
3p. | tesukompromituoja, tesukompromituojie | tesukompromituojie, tesukompromituoja |
---|
|