|
|
|
|
литовский словарь / pūsčioti | | pū́sčioti (pū́sčioja, pū́sčiojo) džn. подувать, повевать; p. sušãlusias rankàs — дышать на озябшие руки
/ru/ повеять, подуть
склонение/спряжение словаглагол
indicative. |
---|
| present | past | past frequentative | future |
---|
1p.sg. | pūsčioju | | pūsčiodavau | pūsčiosiu |
---|
2p.sg. | pūsčioji | | pūsčiodavai | pūsčiosi |
---|
3p.sg. | pūsčioja | | pūsčiodavo | pūsčios |
---|
1p.pl. | pūsčiojam, pūsčiojame | | pūsčiodavom, pūsčiodavome | pūsčiosime, pūsčiosim |
---|
2p.pl. | pūsčiojate, pūsčiojat | | pūsčiodavot, pūsčiodavote | pūsčiosit, pūsčiosite |
---|
3p.pl. | pūsčioja | | pūsčiodavo | pūsčios |
---|
subjunctive. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | pūsčiočiau | pūsčiotumėm, pūsčiotume, pūsčiotumėme |
---|
2p. | pūsčiotumei, pūsčiotum | pūsčiotumėte, pūsčiotumėt |
---|
3p. | pūsčiotų | pūsčiotų |
---|
imperative. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | | pūsčiokim, pūsčiokime |
---|
2p. | pūsčiok, pūsčioki | pūsčiokit, pūsčiokite |
---|
3p. | tepūsčiojie, tepūsčioja | tepūsčiojie, tepūsčioja |
---|
|