|
|
|
|
литовский словарь / suprotėti | | suprotė́ti (suprotė́ja, suprotė́jo) образумиться/образумливаться
склонение/спряжение словаглагол
indicative. |
---|
| present | past | past frequentative | future |
---|
1p.sg. | suprotėju | suprotėjau | suprotėdavau | suprotėsiu |
---|
2p.sg. | suprotėji | suprotėjai | suprotėdavai | suprotėsi |
---|
3p.sg. | suprotėja | suprotėjo | suprotėdavo | suprotės |
---|
1p.pl. | suprotėjame, suprotėjam | suprotėjome, suprotėjom | suprotėdavome, suprotėdavom | suprotėsim, suprotėsime |
---|
2p.pl. | suprotėjate, suprotėjat | suprotėjot, suprotėjote | suprotėdavot, suprotėdavote | suprotėsit, suprotėsite |
---|
3p.pl. | suprotėja | suprotėjo | suprotėdavo | suprotės |
---|
subjunctive. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | suprotėčiau | suprotėtume, suprotėtumėm, suprotėtumėme |
---|
2p. | suprotėtum, suprotėtumei | suprotėtumėt, suprotėtumėte |
---|
3p. | suprotėtų | suprotėtų |
---|
imperative. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | | suprotėkim, suprotėkime |
---|
2p. | suprotėk, suprotėki | suprotėkite, suprotėkit |
---|
3p. | tesuprotėja, tesuprotėjie | tesuprotėjie, tesuprotėja |
---|
|